Vikingu buru laivas paradoksālā kārtā ir bijušas sava laika Nokia, kas sirojumos un tirdzniecības reidos vienoja Eiropas tautas. Vikingu nocietinātās pieturvietas nereti izaugušas par nozīmīgām pilsētām. Arī šaipus Baltijas jūrai tika meklēti izdevīgākie tirdzniecības ceļi līdz Novgorodai, Kijevai, Konstantinopolei. Savā emuārā turpmākajos rakstos apskatīšu saglabājušās liecības par šo laikmetu, kas atstāja lingvistiskās pēdas arī Latvijā.
Vikingu dzīvesveids un pasaules uztvere krasi atšķirās no kristīgās pasaules un musdienu cilvēku vērtībām, tādēļ daudzas lietas mums vairs nebūs izskaidrojamas, taču šis laikmets bijis nozīmīgs mūsdienu eiropiešu veidošanās posms.
Vikingiem līdzi sirojumos devās arī viņu mīluļi mežakaķi (norvēģiski skogkatt, dāniski huldrekat pēc meža laumu huldre vārda), kas palīdzēja ķert peles uz kuģiem. Mežakaķus saistīja ar mīlas dievieti Freiju, ko iztēlojās braucam divu runču vilktajos ratos. Ar vikingiem jeb normaņiem saistīto apgabalu ģerboņos joprojām var redzēt soļojošas lauvas vai leopradus, kas, visticamāk , radušies vikingu laikmeta norietā.
KategorijasVikingi
