Sēļu vietas

427px-Seal_of_Mindaugas
Mindauga zīmogs Sēlijas dāvinājuma rakstam (1255). Wikipedia

1255.gada oktobrī  pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kristīt un kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī solītās aizsardzības dēļ, Mindaugs dāvināja šī ordeņa Livonijas mestram un brāļiem Sēļu zemi, proti Medeni, Peloni, Maleseini un Tauragni ar visiem piederumiem tagadējās Lietuvas teritorijā. Dāvinājuma aktā esot diezgan precīzi nospraustas Sēlijas robežas. Tā sākās pie Naujenes jeb Vecdaugavpils pils, ziemeļos gar Daugavu stiepās līdz pat Rumbulas krācēm pie Doles salas, bet dienvidos  gāja pa tirdzniecības ceļu līdz Sventes upei, kas lejtecē saucas par Dusetu, tālāk līdz Latuvas upei, pa Levenas upi līdz Mūsai un pa Lielupi līdz Babītes ezeram.

selonia
Sēļu zeme un vietvārdi

Karte interaktīvā formātā

Mūsdienās tā ir Lietuvas un Latvijas teritorija, taču pārsteidzoši, ka liela daļa vietvārdu ir saglabājuši sēlisko nosaukumu. Sēļu valoda, kas ir viena no baltu valodām, būs mirusi jau 14.gadsimtā. Latviešu un lietuviešu vārdu paralēlformas Subate-Subačius, Viesīte-Viešinta, Laucesa-Laukesa, Aknyksta-Anīkste, Alaušas-Alauksts ir dotas dažādiem objektiem robežas abās pusēs.

800px-Latvaldialekti_svg

Latviešu valodas augšzemnieku dialektā izšķir nedziļās sēliskās izloksnes Madonas pusē (tad Madona, Lazdona un Ļaudona būs radušies sēļu ietekmē).Tāpat par sēliskās izlosksnes vārdu tiek uzskatīts Aiviekstes nosaukums, kas saistāma ar avenes vārdu. Izskatās, ka sēļi senajos laikos  būs bijuši starpnieki starp leišu un igauņu zemēm.

KategorijasBaltiBirkas:, ,

2 Comments

  1. Ieklīdu šajā lapā jo meklēju karti par augšzemnieku vietvārdiem Latgalē kopā ar arheoloģisko izrakumu vietām kuras tiek uzskatītas par augšzemnieku.

    Ir iebildumi pret pievienoto karti, kurā ir iekļauts milzīgs gabals no zemgaļu Upmales teritorijas.
    1. Iespējams, ka sēļi apdzīvoja arī Daugavas lejteci – tas nav nekas sevišķs(to savu laiku apdzīvoja arī kurši), ja salīdzina kā līvi izpletās pa ūdensceļiem, bet zemgaļi stipri sen pirms līviem apdzīvoja zemes arī stipri vairāk uz ziemeļiem – Murjāņos, piemēram. Bez tam zemgaļiem vēstures avotos ir pieminēta zemgales osta un kā noprotams, tad zemgaļi ap šo ostu bija vairākumā. Nav zināms par to vai zemgaļiem bija arī kādas apmetnes arī tālāk uz ziemeļiem – tas būtu interesanti.
    2. Grāmatā Atnācēji no Saules puses ir pieminēta leišu baltistikā esoša ideja par to, ka baltu teritorijā var izdalīt 3 zemes zonējumus austrumu-rietumu Saules virzienā: augšzeme, zeme, kurzeme(pazeme), kas ir pieminētas teikās un starp kurām ir diezgan būtiskas mitoloģiskās atšķirības. Ja es tā saprotu pareizi, tad kuršiem un prūšiem bija vairāk izteikts aizsaules kults un pēc loģikas varētu būt, ka pārējās zemēs vairāk godāja citas dievības. Iespējams, ka tā ir kāda senāka baltu kultūras atlieka no tiem laikiem, kad balti zaroja zemes, veidojot jaunas apdzīvotās vietas. Diemžēl sēļu un citu baltu tautu zemes ir tik ļoti sajaukušās ar citām tautām, ka to vairs nevar tik ļoti labi pamanīt, bet vismaz pēdējās jaunajās baltu zemēs, kuras veidoja Latvijas teritorijā latgaļi ir novērots, ka šīs zemes stiepās vai nu uz austrumiem vai arī uz ziemeļiem. Pilnīgi iespējams, ka mūsdienu Igaunijas teritorijas iedzīvotāji ar 40% R1a ir vairāk tuvi augšzemniekiem, jo pēc loģikas Sēlija atrodas taisni uz dienvidiem. Vismaz augšzemnieku apmetnes Latgalē uz to norāda, ka viņu apdzīvotās vietas stiepās taisni uz ziemeļiem. Vai tur pie vainas ir tikai Saules kults vai arī vienkārši tāpēc, ka tāpēc, ka uz ziemeļiem bija fiziski viegāk izplesties un nebija jākonkurē ar kaimiņiem, bet līdzības ir novērojamas Rekonkistas gadījumā Spānijā – tiesa gan tur karoja pret iebrucējiem.
    3. Bauska bija vācu celta burga. Tā tika uzbūvēta tikai pāris kilometrus netālu no Mežotnes, kas mūsdienās atrodas pretējā upes krastā – senpils atradās tajā pusē kur netālu atrodas Pilsrundāle. Nākamā lielā apdzīvotā vieta Lielupes augštecē varētu būt Saule(Vecsaule). Tas ka Bauska varētu būt sēļu izcelsmes vietvārds, varētu būt tiesa, bet zīmēt kartes balstoties uz lingvistisko materiālu ir jāraugās ļoti kritiski, ja tam nav nekāda pamatojuma arheoloģisko izrakumu taustamā piemērā. Tas ka mūsdienās Zemgalē dzīvo līvu un sēļu pēcnācēji varētu būt ticami – zemgaļi patiešām bija spiesti doties prom, jo no nodedzināta lauka labību nav iespējams novākt. Kaut arī esmu dzimis Zemgalē, vismaz manā gadījumā WW2 rezultātā seņči un pat klasesbiedri ir ar saknēm no Sēlijas puses.
    4. Sēļu nosaukuma lietošana nav tradicionāla. Vismaz 20 gadus agrāk neviens neko par tādu Sēliju nezināja – tā bija vienkārši Zemgales daļa, bez tam sēļi ir tas pats kas auzgšzemnieki līvu valodā, bez tam 3daļīgas zemes gadījumā tas nedod skaidru bildi par to, ka augšzemniekiem(vēl arī ir lasīts, ka vietējie senāk sevi ir dēvējuši par augstiešiem) eksistē pēc zemgaļu-žemaišu parauga augštaiši, kas apdzīvoja Lietuvu stipri vairāk uz dienvidiem. Lietuviešu vai leišu(leitis) ziemeļu tuvākā brāļu tauta ir latvieši vai leti(šeit ir saskatāma paralēle nosaukumā: leitis-lets, ie forma latviešu valodā ir jaunievedums un nomainīja ei), nevis augstaiši vai žemaiši, kuriem pašiem ir savas brāļu tautas, kas ir tuvākas par latvjiem vai leišiem.

    • Paldies par komentāru. Kartē mēģināju izsekot Mindauga dāvinājuma līguma Sēlijas zemes robežām (terram que Sellen dicitur) pēc rakstā minētajām upēm ( http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/livonijas_ordenis/dokumenti/1261.07.08.latinu.htm) 13.gs. Sēlijas izpratne noteikti nav tāda pati kā arheoloģiem un baltistiem, es dodos vien lingvistiskās ekspedīcijās un vienmēr priecājos par papildu faktiem. Iespējams, zemju dalīšana starp ordeni un bīskapu ietekmēja mūsdienu izpratni par Sēliju. Sēļi un zemgaļi/žemaiši varētu dzivot līdzās, bet laikam būtu jābūt arī atšķirībām. Par Mežotni un Zemgales ostu ir interesanti – liek aizdomāties, vai tās varētu būt kā tādas robežostas, jo neatrodas gluži zemgaļu zemes centrā kā, piemēram, mūsdienu Jelgava, ko sāk celt 10 gadus pēc Mindauga dāvinājuma.

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s